Fizioterapeites Sandras Kraukles ieteikumi
Vairumā gadījumu jā. Mazi bērni bieži krīt, jo vēl tikai mācās noturēt līdzsvaru. Tas attīstās pakāpeniski — no galvas kontroles pirmajos dzīves mēnešos līdz spējai ap piecu gadu vecumu staigāt pa taisnu līniju. Krišana ir daļa no šī mācīšanās procesa, un zināšanas par tipiskajiem attīstības posmiem palīdz saprast, kas ir ierasts un kad būtu vērts konsultēties ar speciālistu.
Šajā ceļvedī uzzināsi, kas ir līdzsvars, kādi ir raksturīgie tā attīstības posmi dažādos vecumos, kāpēc krišana ir daļa no mācīšanās un kādām pazīmēm būtu jāpievērš uzmanība. Lai uzzinātu, kā mājās veicināt bērna līdzsvara attīstību, lasi arī mūsu rakstu par šo tēmu: Līdzsvara attīstīšana rotaļājoties mājās.
Kas ir līdzsvars, un kāpēc tas ir svarīgs bērniem?
Līdzsvars ir spēja saglabāt un kontrolēt ķermeņa stāvokli gan miera stāvoklī, gan kustībā. Tas ļauj mums saglabāt stabilitāti, pārnest ķermeņa svaru, droši pārvietoties un pielāgoties pārmaiņām apkārtējā vidē. Līdzsvars ir svarīga ķermeņa stājas kontroles sastāvdaļa.
Bērniem līdzsvars nav tikai spēja nostāvēt uz vienas kājas. Sistemātiskā pārskatā par stājas līdzsvaru bērniem norādīts, ka atbilstoša stājas kontroles attīstība ir būtiska, lai bērni varētu pilnvērtīgi attīstīt savas psihomotorās spējas. Saimona Šedlera un viņa kolēģu pētījumi liecina, ka labi attīstīts līdzsvars bērnībā ir svarīgs priekšnoteikums veiksmīgai ikdienas un sportisko aktivitāšu apguvei, turklāt tas ir saistīts ar mazāku apakšējo ekstremitāšu traumu risku.
Kā ķermenis saglabā līdzsvaru?
Smadzenes uztur līdzsvaru, apvienojot informāciju, ko sniedz trīs sistēmas:
-
Vestibulārā sistēma: tā atrodas iekšējā ausī un uztver gravitāciju, galvas kustības un ķermeņa orientāciju telpā.
-
Redzes sistēma: acis seko horizontam un apkārtējiem objektiem, palīdzot smadzenēm novērtēt vertikālo stāvokli un attālumus.
-
Proprioceptīvā sistēma: nervi muskuļos, locītavās un pēdās informē smadzenes par dažādu ķermeņa daļu stāvokli, pat ja mēs uz tām neskatāmies.
Kādi ir tipiskie līdzsvara attīstības posmi dažādos vecumos?
Līdzsvars attīstās pakāpeniski, nostiprinoties muskuļiem un uzlabojoties organisma spējai apvienot informāciju no dažādām maņām. Pamatprasmes līdzsvara uzturēšanā lielākoties ir apgūtas līdz piecu gadu vecumam.
| Vecums | Tipiskais līdzsvara attīstības posms |
|---|---|
| 0–6 mēneši | Iedzimtie refleksi veido pamatu kustību attīstībai. Zīdainis mācās pacelt galvu un vēlāk — ar atbalstu apsēsties. |
| 6–12 mēneši | Mazulis patstāvīgi sēž, pievelkas stāvus, izmantojot atbalstu, un sāk īslaicīgi stāvēt bez pieturēšanās. |
| 12–24 mēneši | Bērns sper pirmos patstāvīgos soļus, mācās staigāt un sāk īslaicīgi noturēt līdzsvaru uz vienas kājas. |
| 2–3 gadi | Bērns spēj skriet, mainīt virzienu, staigāt pa dažādām virsmām un palēkāt vai īslaicīgi noturēt līdzsvaru uz vienas kājas. |
| 3–5 gadi | Bērns apgūst staigāšanu pa līdzsvara baļķi vai apmalēm, vienlaikus pilnveidojot lielo kustību koordināciju. |
Šie vecumi ir orientējoši, nevis stingri termiņi. Līdzsvars turpina pilnveidoties arī pirmspusaudžu vecumā. Vairāk par bērnu attīstības posmiem vari uzzināt ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) izstrādātajā ceļvedī.
Vai ir normāli, ka mazi bērni bieži krīt?
Jā, krišana ir pilnīgi normāla līdzsvara apguves procesa daļa. Divgadnieki vēl tikai mācās skriet, mainīt virzienu un staigāt pa dažādām virsmām, tāpēc šajā vecumā bieži kritieni ir sagaidāmi.
Katrs kritiens ir daļa no mācīšanās. Kustoties bērni mācās pielāgot savu ķermeni gravitācijai un stāvokļa izmaiņām. Visnoderīgākais, ko vari darīt, ir nodrošināt bērnam drošu vietu, kur trenēties, piemēram, uz mīkstas un stabilas virsmas. Ilgtermiņā tas ir daudz labāk nekā ierobežot bērna kustības, pat ja to dari ar vislabākajiem nodomiem.
Ja tev šķiet, ka bērns krīt ievērojami biežāk nekā citi tāda paša vecuma bērni, lasi tālāk, lai uzzinātu, kad būtu ieteicams konsultēties ar speciālistu.
Kad vajadzētu konsultēties ar speciālistu?
Konsultējies ar pediatru vai fizioterapeitu, ja bērns zaudē jau apgūtas prasmes vai krīt ievērojami biežāk nekā citi tāda paša vecuma bērni.
Pievērs uzmanību arī šādām pazīmēm:
-
Bērns ilgstoši izvairās no fiziskām aktivitātēm.
-
Līdzsvara grūtības ietekmē ikdienas darbības, piemēram, ģērbšanos, pietupšanos, turot rokās kādu priekšmetu, vai piedalīšanos aktivitātēs kopā ar citiem bērniem.
-
Līdzsvara traucējumi izpaužas nevienādi abās ķermeņa pusēs: bērns spēj nostāvēt uz vienas kājas, bet nespēj to izdarīt uz otras.
-
Līdzsvara grūtības pavada muskuļu vājums, stīvums vai trīce.
Atceries — ja tev šķiet, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu, nav jāgaida. Vienmēr drīksti lūgt speciālista padomu!
Biežāk uzdotie jautājumi
Kādā vecumā bērns spēj nostāvēt uz vienas kājas?
Bērni parasti sāk īslaicīgi noturēt līdzsvaru uz vienas kājas 12–24 mēnešu vecumā. Divu līdz trīs gadu vecumā lielākā daļa bērnu jau spēj palēkāt vai īsu brīdi nostāvēt uz vienas kājas.
Vai ir normāli, ka divgadnieks bieži krīt?
Jā, krišana ir normāla līdzsvara apguves procesa daļa. Divgadnieki vēl tikai mācās skriet, mainīt virzienu un staigāt pa dažādām virsmām. Līdzsvars attīstās pakāpeniski, un pamatprasmes lielākoties ir apgūtas līdz piecu gadu vecumam.
Kā es varu veicināt bērna līdzsvara attīstību mājās?
Ar rotaļu palīdzību. Drošas un daudzveidīgas kustību iespējas ir labākais veids, kā atbalstīt bērna attīstību. Idejas, kas piemērotas dažādiem vecumiem, atradīsi mūsu rakstā par šo tēmu: Līdzsvara attīstīšana rotaļājoties mājās.



Īstas mājas, īsts stāsts – Sandras IGLU ceļojums
Līdzsvara attīstīšana rotaļājoties mājās: fizioterapeites ieteikumi bērniem