5 iemesli, kāpēc jūsu mazulis joprojām tikai rāpo

5 iemesli

Lūk, kas patiesībā notiek

1. 1

   Viņiem nav bijis droša atbalsta, pie kura piecelties

   Stāvēšana ir prasme, ko bērns apgūst. Mazulis mācās piecelties, atkal un atkal pieturoties pie stabilām, paredzamām virsmām.

   Problēma? Mājās bieži vien ir nepiemērotas virsmas: asi kafijas galdiņi, nestabili krēsli un slideni dīvāni. Pēc sitiena pret galdu mazulis var izdarīt nepareizu secinājumu: stāvēt ir bailīgi.

   Viņam vajadzīga plata, polsterēta virsma piemērotā augstumā — tāda, kas neslīd, neapgāžas un ļauj droši sašūpoties.

   Kāpēc tas ir svarīgi: Atkārtojumi palīdz veidot nervu savienojumus. Jo biežāk mazulis droši pieceļas, jo vairāk nostiprinās kāju un ķermeņa vidusdaļas muskuļi, kas nepieciešami stāvēšanai.
2. 2

   Muskuļiem vajadzīga kāpšana, ne tikai rāpošana

   Rāpošana ir lieliska — tā attīsta plecus, kakla kontroli un abu ķermeņa pušu koordināciju. Taču tā maz ietekmē muskuļus, kas mazulim nepieciešami staigāšanai.

   Stāvēšanai un staigāšanai vajadzīgi spēcīgi sēžas, gurnu un dziļie ķermeņa vidusdaļas muskuļi. Tie attīstās, bērnam trenējoties kāpt, pacelt savu ķermeni un pārnest svaru no vienas kājas uz otru.

   Bez šīs prakses pat visapņēmīgākais rāpotājs var iestrēgt.

   Fizioterapijas novērojumi: Saskaņā ar Pediatric Movement Studies (2022) datiem mazuļi, kuri kāpj katru dienu, sāk staigāt vidēji par 2–4 nedēļām agrāk nekā tie, kuri nekāpj.
3. 3

   Bērnam ir garlaicīgi, un tas kavē attīstību

   Mazulis, kurš vienmēr rotaļājas uz viena un tā paša līdzena paklājiņa, atkārto vienas un tās pašas kustības — rāpo, aizsniedzas un seko ierastajai kārtībai.

   Attīstošajām smadzenēm jaunu kustību ceļu veidošanai vajadzīgs jaunums: citi leņķi, augstumi, virsmas un risināmi uzdevumi.

   Tāpēc moduļu rotaļas ir tik vērtīgas: mainoties izkārtojumam, smadzenēm jāplāno no jauna. Cits kāpšanas ceļš, jauns līdzsvara izaicinājums un kustību modelis — tā veidojas staigāšanas prasme.

   Izmēģiniet: Pārkārtojiet komplektu ik pēc 5–7 dienām. Arī nelielas pārmaiņas — ķīļa apgriešana vai elementa pārvietošana — atkal rosina mazuli domāt un risināt uzdevumus.
4. 4

   Laikapstākļi un dzīvoklis ierobežo iespēju kustēties

   Rotaļas laukā ir atkarīgas no laikapstākļiem, bet iekštelpu rotaļu centri var būt dārgi. Daudzās mājās, īpaši dzīvokļos, nav nekā tāda, pa ko mazulis varētu droši kāpt.

   Tas summējas: mazulis, kurš aktīvi rotaļājas tikai 2–3 reizes nedēļā, kritiskajā posmā no 6 līdz 36 mēnešu vecumam zaudē simtiem stundu kustību prakses.

   Šis posms neatkārtojas. To, ko bērns neapgūst tagad, vēlāk būs grūtāk attīstīt.

   Aprēķins: 20 minūtes kāpšanas dienā = vairāk nekā 100 stundu kustību prakses gadā. Tas var ietekmēt, cik pārliecinoši bērns staigā.
5. 5

   Bērnam jāmācās krist — droši

   To daudzi vecāki neievēro: krišana ir daļa no mācīšanās staigāt.

   Ikviena saļodzīšanās, kūlenis un kontrolēts kritiens palīdz vestibulārajai sistēmai apgūt līdzsvaru. Smadzenes iemācās atgūt līdzsvaru, to uz brīdi zaudējot.

   Uz cietas grīdas kritiens var būt sāpīgs, tāpēc mazulis var baidīties riskēt. Uz mīkstas virsmas tas kļūst par rotaļas daļu, un bērns var droši mēģināt vēlreiz.

   Zinātniskais pamatojums: Mazuļi mīkstā, polsterētā vidē katrā rotaļu reizē mēģina spert pirmos soļus trīsreiz biežāk nekā mazuļi uz cietas grīdas. Vairāk mēģinājumu = ātrāka staigāšanas apguve.

   Iegādājieties Explorer — no $229.50 →